|
RIEBIŅU BAZNĪCA |
||
|
1894. gada 1. augustā par Riebiņu draudzes prāvestu tika iecelts Dominīks Andrekuss, kas Riebiņos kalpoja līdz dzīves norietam. Riebiņos ieradās 67 gadu vecumā. Te bija vairāk nekā 100 gadus veca koka baznīca ar nabadzīgu inventāru - prāvests nolēma uzcelt jaunu mūra dievnamu. Tādas ieceres jau bija piepildījuši citi tautieši - lietuviešu izcelsmes garīdznieki Ciskādos, Stirnienē, Nīdermuižā, kā arī citur. Riebiņu draudzē bija ap 1300 locekļu, bija vajadzīga arī palīdzība. Prāvests nekavējoties uzsāka līdzekļu vākšanu baznīcas celtniecībai par paraugu ņemdams plānu no Nīdermuižas baznīcas ar nelielām izmaiņām. Viņu atbalstīja arī Preiļu un Galēnu draudžu locekļi, sevišķi Pieniņu novads, kura mežos atļāva sagatavot kokmateriālus. Būvniecībai izvēlējās skaistu vietu uz Feimankas krasta. Darbus vadīja pats prāvests, tajos aktīvi piedalījušies draudzes locekļi. Jau mirusī katehēte Antonija Ģībele stāstīja, ka viņas tēvs, būdams ap 11 gadus vecs, mātes sūtīts, piedalījies celtniecībā, viņam tika uzticēts pajūgs ar lielu mucu ūdens pievešanai. Kad talcinieks iebraucis upē, tikai tad sācis domāt, kā ūdeni pasmelt bez spaiņa - atgriezties tukšā bijis kauns. Novilcis zābaciņu, ar to smēlis un lējis. Kad muca bijusi pilna, tikai tad varējis braukt baznīcas kalnā. Par zēna izdarībām kāds pastāstījis prāvestam un viņš atjautīgo puišeļi apmīļojis un apveltījis ar kliņģeru virteni. |
||
|
1901. gadā piemeklējis ugunsgrēks, no kura tikko izglābies; laikam bijusi ļaunprātīga dedzināšana, bojā gājis daudz būvmateriālu, sarūpētu jaunceļamajai baznīcai. Neskatoties uz grūtībām, dievnams tomēr uzcelts. |
||
|
1906. gadā prāvests D. Andrekuss sarīkoja vērenīgu savas priesterības 50 gadu jubileju - apsveikuši visi tā laika Latgales pazīstamākie kultūras darbinieki, garīdznieki, ticīgie un daudzi tāli ciemiņi no Pēterpils. Sevišķs prieks jubilāram bijis, ka viņu pulkā arī jau minētie četri priesteri, kuriem palīdzēja mācīties. Sadzīvē prāvests bijis laipns, ļoti viesmīlīgs un dzirkstoša humora pārpilns, bet dievnamā - nopietns garīdznieks, labs sprediķotājs un īsts dvēseļu gans. Mira 1908. gada 15. janvārī, izvadīšanā piedalījās daudzi ticīgie, novada darbinieki, Latgales, Pēterpils un Lietuvas garīdznieki. Apbedīts draudzes kapsētā. Lai pagājuši jau 100 gadi, atdusas vietā uz akmens pamatnes stāv čuguna krusts, ko aptvēris eņģelis, lasāms uzraksts: "Ks. Andrekuss". Pirms 100 gadiem Jelgavā izdotajā laikrakstā "Zemkopis" nodaļā "Ziņas no Latgales" sakarā ar prāvesta nāvi rakstīts: "Visu savu garo mūžu viņš nodzīvojis starp latviešiem Latgalē, pārceļodams no vienas draudzes uz otru. No jaunības līdz sirmam vecumam viņš bija un palika latviešu atmodas veicinātājs". |
||
|
|
|
sākums, foto arhīvs, saites, new © 2008 Riebiņi |