PUSTIŅAS BAZNĪCA

Pievienot izvēlētajām mājas lapām

PUSTIŅAS BAZNĪCAS VĒSTURE

Pustiņas pirmā baznīca bija koka, celta kapsētā 1787. gadā. To cēlis grāfs Plāters. Šīs baznīcas vecums bija 110 gadu. Prāvests Staņislavs Malahovskis l897. g. 2. junijā uzsāka celt Pustiņā jaunu mūra baznīcu vecās baznīcas vietā. Viņš arī iesvētīja jaunās baznīcas pamatus. Baznīca celta romāņu stilā. Tās pamati no tēstiem akmeņiem. Baznīca celta no sarkaniem ķieģeļiem bez apmetuma. Tās celšanai līdzekļus deva draudze un grāfs Plāters. Baznīcu uzcēla pusotra gada laikā un tās celšana izmaksāja 15 tūkstsoši rubļu. Baznīcu nobeidza celt prāvests Ādams Kolenda. 1899.g. 24. janvārī notika Pustiņas baznīcas iesvētīšana. Svinībās piedalījās Pustiņas prāvests A. Kolenda, Piedrujas prāvests Kazimirs Kovalevskis un Rosicas vikārs Jevgeņijs Slicevičs. Baznīcā pirmo sv. Misi noturēja S. Malahovskis un sprediķi teica Ādams Kolenda. Pēc dievkalpojuma notika sēru aizlūgums par draudzes mirušajiem, bet jo sevišķi par tiem, kuru mieru iztraucēja, baznīcai pamatus rokot un izārdot to kapus.

BAZNĪCAS APRAKSTS

Pustiņas baznīca celta bez torņiem. Vienīgi virs fasādes ir liels dzelzs krusts. Jumts no cinka skārda. Baznīcas garums 15 asis, platums 7 asis un augstums 5 asis. Grīda klāta ar cementa flīzēm, bet griesti mūra velvē, kas balstās uz 4 pīlāriem. Tie sadala baznīcu 3 navās. Labajā pusē uz otrā pīlāra ir Plāteru dzimtas kapu uzraksts. Baznīcā trīs koka altāri gotiskā stilā. Tos visus 5000 rubļu vērtībā dāvāja Bukmuižas muižturis Staņislavs Šadurskis. Lielajā altārī ar Jaunavas Marijas Debesīs uzņemtās glezna. Sānu altāros sv. Miķeļa, sv. Jura un sv. Jāzepa gleznas. Šīs gleznas pagatavoja mākslinieks Boļeslavs Tomaševičs uz audekla eļļas krāsās. Presbiteriju no baznīcas šķir dzelzs dievgalds. Arī ap abiem sānu altāriem ir metāla balustrāde. Bikts krēsli un soli no ozola koka. Pa abām presbiterija pusēm ir div sakristejas ar atsevišķām ieejām. Kora telpas balstās uz mūra pīlāriem un tajās ir lielas ērģeles. Ieeja baznīcā no gala. Pa kreisajai rokai no ieejas atrodas Jaunavas Marijas kapela. Tajā ir altāris un liela Jaunavas Marijas - Žēlsirdības Mātes glezna baltā metāla ietvarā. Draudzē ilgus gadus par prāvestu bija francūzis Sigismunds Taborē (1911. - 1933.) Tāpēc baznīcai liturgiskie priekšmeti iegādāti Francijā. Biķeris un ciborijs ar uzrakstu franču valodā atvesti no Lionas. Prāv. S.Taborē iegādājās ērģeles. Apkārt baznīcai ir koka žogs ķieģeļu mūra stabos. Baznīcas dārza labajā pusē ir koka zvanu tornis. Līdzīgs tornis bija arī kreisajā pusē, bet tas nojaukts. Baznīcas fasādē, nišās, ir divas koka figūras, paturētas no vecās baznīcas. Dārzā apbedīti prāvesti: Sigismunds Taborē (1870. - 1941.), Pustiņā par prāvestu bija no 1911.g. -1933.g. Jānis Romanovskis (1989.g. 20. febr. - 1937.g. 3. febr.). Priesteris Miķelis Tomaševičs (1909 - 1991). Dārzā ir vēl daži senās kapsētas krusti, bez uzrakstiem. 1937. g. Pustiņas draudzē bija apmēram 4000 locekļu. Iestiprināja 708 personas. Bīskapa vizitācijas laikā sprediķi runāja Drujas prāvests J.Dašuta. No Pustiņas draudzes cēlušies priesteri: Staņislavs Jonins, Ignats Šukeļs, Pāvils Rāciņš. Aiz baznīcas Žoga sākas priežu mežs un ezers. Šo priežu mežu dēstījis prāv. M. Malahovskis un tajā uzstādīja Jēzus Sirds un Dievmātes statujas. Tagad ir Jēzus Kristus statuja. Populārākie draudzes svētki ar sv. Miķeļa dienā (40 st. atlaides).

TENISMUIŽA

Pie Pustiņas draudzes Tenismuižā piederēja koka kapela. Pēc Vitebskas ģenerālgubernatora kancelejas 1864. gada aktiem Tenismuižas kapela celta 1802.g. Šī kapela jau 1854.g. bija galīgi novecojusi un dievkalpojumi tanī vairs nenotika. Celtne, kā redzams, novecojusi 34 gadu laikā. 1911.g. šī kapela vēl ir pastāvējusi un ir pieminēta kā Pustiņas draudzes kapela.

DRAUDZI APKALPOJUŠI PRIESTERI

1837.-1842 Jāzeps Salevičs

1849. Jāzeps Kronerts

1859.-1873. Kārlis Obermillers

1879.-1873. Francis Kovkevičs

1883.-1885. Ādolfs Malahovskis

1887.1909. Ādams Kolenda

1910.-1911. Nikodems Dzjadulis

1911.-1933. Sigismunds Taborē

1933.-1937. (miris) Jānis Romanovskis

1937.-1940. (miris) Jāzeps Ļaksa

1940.-1941. Pēteris Lavrinovičs

1941.-1941. Jānis Ostrovskis

1941.-1943. Alfons Misjuns

1943.-1947. Staņislavs Kokins

1947.-1948. apkalpoja no Balbinovas Jāzeps Gailevičs

1948. -1949. apkalpoja no Asūnes Eduards Kopeiko

1950.-1952. apkalpoja no Balbinovas Staņislavs Stanka-Puisāns

1952.-1955. apkalpoja no Asūnes Antons Eiduks

1955.-1956. Antons Blazevičs; prāvesta Blazeviča laikā izkrāsota baznīcas iekšpuse un altāri

1956.-1959. Antons Šļakota

1959.-1960. Jāzeps Gailevičs

1961.-1963. Bernards Mickevičs

1963.-1971. Staņislavs Ivbulis; Prāvesta Ivbuļa laikā kapitāli izremontēja plebāniju, baznīcā ievilkta elektriskā instalācija, ierīkots piemērots altāru apgaismojums. Ērģelēm gaisa piegādāšanai pieslēgts elektriskais motors. Sv.Miķela godam izgatavots karogs. Atjaunota zvanīca, atjaunots un nokrāsots žogs, izbetonēti celiņi.

1971.-1986. Miķelis Tomaševičs

No 1986. apkalpo Balbinovas prāvests Pāvils Raciņš.

Piemineklis baznīckungam JĀNIM ROMANOVSKIM 1937.g. 3. februārī Latgali aplidoja skumīga ziņa, ka miris Pustiņas draudzes prāvests Jānis Romanovskis, kas sabiedrībā bija plaši pazīstams kā liels organizators, tēvijas mīļotājs un dvēseļu labais gans. Baznīckungs Jānis Romanovskis dzimis 1889.g. 20. febr. Daugavplis apriņķī Līvānu pagastā mazzemnieka ģimenē. Ar lielu prieku, gribu un spēka apziņu jaunais priesteris dodas strādāt Kristus vīna dārzā. 1933.g. septembrī tiek nozīmēts par Pustiņas draudzes prāvestu. Liels un atbildīgs darbs sagaidīja jauno prāvestu šajā Krievijas pierobežas draudzē, ko viņš veica godam. Pustiņas draudzē nelaiķis savas darbības īsajā laikā paspēja iekarot visu cilvēku sirdis. Visiem un vienmēr bija par padomdevēju, piemēru. Lai paturētu mūžam dzīvu piemiņu par baznīckungu Jāni Romanovski, Pustiņas pagasta sabiedriskie darbinieki kopā ar Latvijas Katoļu Jaunatnes biedrības Pustiņas nodaļā nodibināja pieminekļa celšanas komiteju, kura par savāktiem līdzekļiem uzcēla staltu pieminekli. Piemineklis celts no zviedru granīta un tas izmaksāja 1600 Ls. Piemineklis uzstādīts uz baznīckunga kapa Pustinas baznīcas dārzā. To svinīgi atklāja 1938.g. 26. jūnijā un iesvētīja Pustinas draudzes prāvestu J.Ļaksa, "Katoļu Dzeive" l938.g. Piezīme: pēc baznīckunga J.Romanovska nāves Pustinas draudzei nebija sava prāvesta. Draudzi apkalpot bija uzdots Balbinovas prāvestam Vladislavam Litavniekam. V.Litavnieks bija apdāvināts latviešu patriots. Pēc viņa projekta tika pabeigta baznīcas celtniecība Indrā. 1941.g. tika apcietināts, šausmīgi spīdzināts un 21. jūnijā Daugavpils cietumā nogalināts. Priesterim bija norauti nagi. Uz viņa galvas bija uzlikts no dzeloņstieplēm vīts vainags, uz krūtīm ar karstu dzelzi izdezināts krusts. Viņš nodzīvoja ļoti īsu dzīvi - 32. gadus.

Garīdznieks SIGISMUNDS TABORĒ Dzimis 1870.g., bija Francijas pavalstnieks, bet ar lielu mīlestību un pašaizliedzību darbojās latviešu vidū. Pustinas draudzē nostrādāja 22 gadus. 1941. g. Taborē, kā pensionēts priesteris, dzīvoja Krāslavā. Bija sācies karš, fronte tuvojās Krāslavai. 30. jūnijā garīdznieks S.Taborē noturēja misi pie Jēzus Sirds altāra. Pēkšņi pie baznīcas parādījās trīs karavīri ar šautenēm. Taborē bija brīdināts, bet iegāja sakristejā, tur viņu arī paņēma ciet. S.Taborē, V.Paškevičs un sakristijāns O. Vilmanis bija aizvesti uz NKVD moku kambari. Cilvēki dzirdēja šāvienus un kliedzienus. Ēkas pagalmā bija garāža, tur arī bija aprakti trīs līķi. Pēc padomju karaspēka aiziešanas S. Taborē pajūgā aizveda uz Pustiņu. Priesteris vēlējās, lai viņu Pustiņā apbedītu. Viņa griba tika izpildīta. Pēc Bebrenes priestera St. Čužāna atmiņām.

KALVĀRIJAS KALNS

Aptuveni 100 m attālumā no baznīcas, dienvidaustrumos, Gusenas ezera krastā atrodas smilšainais pakalns - pilskalns. Pakalna centrā ap 1898.g. Pustinas draudze uzstādīja Jēzus Kristus skulptūru. Šo uzkalniņu bija gatavojuši jaunajai kapsētai, bet to nosauca par Kalvarijas kalnu. Šī vieta kļuva par savdabīgu svētvietu ticīgajiem. Katvarija. Stāvais kalns Jeruzalemē, ko sauca par Pieres kalnu, Kalvarija latīniski un ebreju valodā par Golgāta, kur farizeji aizveda Jēzu uz nāves soda izpildīšanu - krustā piesišanu. 1944. gadā, kad pāri pagastam gāja fronte, netālu no Jēzus skulptūras tika uzspridzināts tanks, bet skulptūrā nebija pat nevienas skrambas. Bezdievības sludināšanas laikos, kad būvēja ceļus, no Kalvarijas sāka ņemt smiltis. Kalvarijas dienvidu daļā izveidojās karjers, kurā krita garās pakalna priedes. Karjers tuvojās Jēzns skulptūrai. Tomēr Dabas aizsardzības biedrība šo vandālismu apturēja, bet terors pret baznīcu turpinājās. 1963. g. vienā no naktīm Jēzus skulptūra tika noņemta, novilkta pa stāvu nogāzi līdz Gusena ezeram, sasista gabalos, iekrauta laivā, nogremdēta tālu no krasta. Izmeklēšana notika ne par labu draudzei. Toties draudzes locekļi iznīcinātās skulptūras vietā uzlika ozolkoka krustu un iestādīja puķes. Bet arī šo krustu kādā tumšajā naktī likvidēja. Tas bija kārtējais upuris visatļautības laikā. Tādā pašā veidā tika nolauzts krusts ceļu krustojumā. Pēc 1990. g. pustinieši pirmām kārtām atjaunoja savu ceļmalas krustu. Pateicoties prāvesta Pāvela Rāciņa pūlēm un ar ticīgo atbalstu tika atjaunota arī Kalvarija. Ūdenslīdēji divas dienas Gusena ezerā meklēja vismaz kaut kādas skulptūras pēdas, bet neatrada. Tad tika meklētas fotogrāfijas. Pateicoties ticīgo atsaucībai Jēzus Kristus skulptūra tika atjaunota. 1992. g. tika izlieta pamatne nākamajai skulptūrai, bet 1993. g. Sv.Jura dienā skulptūra tika iesvētīta. Šajā ceremonijā piedalījās daudz ticīgo ne tikai no Pustinas, bet arī no Indras, Asūnes, Skaistas, Rosicas u.c. Uz svinībām bija ieradies arī priesteris Bernards Mickevičs, kurš strādāja Pustiņaas draudzē, kad šī brīnišķīgā statuja tika iznīcināta. Atjaunošanas darbā lielas pūles pielika Pāvils Rāciņš. Arī tagad Jēzus skats ir vērsts uz baznīcas pusi. (Pēc M. Buko atmiņām)

Pustiņas Romas katoļu draudze reģ.nr. 90000353141

konta numurs LV32LHZB5600018455002

sākums, foto arhīvs,  saites, new

© 2007 Pustiņa