Helēna Vārkavas draudzes labais gariņš.

Helēnas tante savas pēdējās mūža dienas pavadīja lūgšanā ar rožukroni rokās.

Helēnas tante savu dzīvi veltīja kalpojot Baznīcai. Palīdzēja pagrīdes tipogrāfijas darbos. Vārkavas prāvests Onufrijs Pujats kopā ar brāļiem, priesteri Jāzepu un tagadējo kardinālu Jāni Pujatu, izveidoja pagrīdes tipogrāfiju.

Padomju laikos valsts politikas uzdevums bija apkarot ticību Dievam. Oficiāli netika izdotas garīga satura grāmatas. Bija cilvēki, kas pārrakstīja garīga satura grāmatas ar rakstāmmašīnas palīdzību, maksimums vienā reizē varēja izdrukāt 5 - 7 grāmatas, jo tika izmantots kopejāmais papīrs. Šādi drukātas grāmatas nespēja apmierināt Padomju varas vajāto cilvēku tieksmi pēc Dieva, tieši tāpēc tika veidota pagrīdes tipogrāfija. Padomju laikos par garīgas literatūras drukāšanu un izplatīšanu draudēja cietumsods.

Helēnas tante palīdzēja sašķirot izdrukātās lapas, tās vēlāk apgrieza un iesēja.

Baznīcas darbību uzraudzīja čekisti – valsts drošības dienests, jeb VDK – valsts drošības komiteja. Padomju Savienībā specdienestos bija sava nodaļa, kas uzraudzīja Baznīcas darbību, tāpēc vajadzēja stipri uzmanīties.

Pagrīdē izdrukātās lūgšanu grāmatas vēlāk tika izplatītas pa visu Latviju. Arī paši cilvēki uzmanījās, lai nenodot kur dabūjuši lūgšanu grāmatu.

Arī Padomju laikos neskatoties uz vajāšanām daudzi cilvēki gāja uz baznīcu.

Helēnas tante kādu laiku aizvietoja ērģelnieku.

Mūžīgo mieru dod viņai Kungs un mūžīga gaisma, lai spīd viņai.

iet uz

new