IZVALTAS BAZNĪCA

Pievienot izvēlētajām mājas lapām

 Izvoltas pirmo koka baznīcu 1625. gadā uzcēla muižkungs Alfons Lackis, to nodeva Daugavpils jezuītu apkalpošanai uz mūzīgiem laikiem (Manteifel.). 18. gs. Izvoltas baznīcu pārbūvēja un Livonijas bīskaps sufragans Antons Ostrovskis to iesvētīja sv. Miķeļa ercenģeļa godam.

1635. gadā jezuīti Izvoltā nodibināja misiju punktu. Viņiem tika uzticēta baznīca un draudzes prāv. pienākumi. Muižkungs Alfons Lackis jezuītus uzturēja par saviem līdzekļiem. 1643. g. jezuīti nopirka Izvoltas muižu. No šīs muižas ienākumiem arī dzīvoja jezuīti Daugavpilī. Izvoltā reizēm uzturējās viens vai vairāki tēvi. Šeit strādāja arī slavenais jezuītu tēvs Jānis Lukaševičs. Viņš miris 1779. gadā un apbedīts Izvoltas baznīcas dārzā . Kad 1820. gadā jezuītus no Krievijas izraidīja, Izvoltas draudzi sāka apkalpot laicīgie priesteri.

1896. gadā prāvesta Ādama Baltejus darbības laikā par draudzes locekļu līdzekļiem uzcelta tagadējā Izvoltas baznīca, jo vecā baznīca bija gandrīz sabrukusi. Uz jauno baznīcu no vecās baznīcas tika pārnestas svētgleznas un citi vērtīgi liturģiskie priekšmeti. Starp tām bija Tērbatas brīnumdarītājas Jaunavas Marijas glezna. 1941. gadā baznīca nodega, aizgāja bojā arī Dievmātes glezna. Baznīcas atjaunošanas darbi tika uzticēti prāvestam Ostrovskim. Viņa darbības laikā baznīcai tika uzlikts jumts, atjaunoti torņi, ierīkoti altāri. Atjaunošanas darbu laikā dievkalpojumus noturēja blakus mājā, jo tajā bija liela zāle. Šī ēka 1944. gadā nodega. Prāvesta J. Pudža laikā baznīcā tika ielikti griesti, uzmests apmetums, iegādātas krustaceļa gleznas.

Prāvesta P. Koroševska laikā baznīcai uzlika cinkotā skārda jumtu (1956.) un ieklāja cementa flīžu grīdu. Izvoltas baznīca ir 20 m gara un 18 m plata (krusta platums - 27 m) trīsnavu celtne. Prāvesta P. Švirksta darbības laikā nokrāsoti baznīcas torņi un jumts, salabots baznīcas mūris. Salabota elektriskā instalācija baznīcā, ar eļļas krāsu atsvaidzināti sānu altāri.

sākums, foto arhīvs, saites, new

© 2007 Izvalta