1. kodoliņš 2. kodols 3. ribosoma 4. pūslītis 5. graudainais endoplazmatiskais tīkls 6. Goldži komplekss 7. citoskelets 8. gludais endoplazmatiskais tīkls 9. mitohondrijs 10. vakuola 11. citoplazma 12. lizosoma 13. centriola

Šūnas uzbūve

Visas dzīvās šūnas sedz ārējā membrāna. Tā sastāv no lipīdu slāņa un olbaltumvielām. Augu šūnām membrānas ārpusē ir mehāniski izturīgs šūnapvalks, kas satur celulozi. Membrāna regulē vielu apmaiņu ar ārējo vidi.

Citoplazma ir pusšķidra viela, kas veido šūnas iekšējo vidi. No ārpuses to norobežo šūnas membrāna, un citoplazmā atrodas visi šūnas organoīdi. Citoplazma satur daudz olbaltumvielu (20-25%). Citoplazmu kopā ar organoīdiem sauc par protoplazmu.

Organoīdi ir nelieli objekti, kas atrodas citoplazmā, un nodrošina specifiskas šūnas funkcijas. Tie dažreiz var būt visai lieli (vakuolas dažu augu šūnās). Organoīdi ir:

kodols (tikai eikariotiem)

ribosomas (tur notiek olbaltumvielu sintēze)

endoplazmatiskais tīkls (vielu transports šūnā un olbaltumvielu modifikācija)

Goldži komplekss (rada šūnas ieslēgumus un lizosomas)

lizosomas (iznīcina šūnās iekļuvušos svešķermeņus un beigtos organoīdus)

mitohondriji (ATF sintēze)

vakuolas (ar šķidrumu pildīti dobumi)

citoskelets (satur šūnu kopā)

Dažās šūnās un/vai specifiskos apstākļos var būt sastopami arī citi organoīdi:

centriolas (satur kopā hromosomas dalīšanās laikā)

plastīdas (tikai augu šūnās)

hloroplasti (satur hlorofilu, kas iekrāso šūnas zaļas)

hromoplasti (satur karotinoīdus, kas iekrāso šūnu dzeltenās un sarkanās krāsās)

leikoplasti (satur cieti, eļļas un augu olbaltumvielas, gaismā pārvēršas par hloroplastiem vai hromoplastiem)

skropstiņas (vienšūņiem)

miofibrillas (muskuļu šūnām)

ieslēgumi