|
DUBNAS BAZNĪCA |
||
|
Pirms vēl tika uzcelta Dubnas kapela, laikā no 1702. g. līdz 1765. g. Dubnā darbojās jezuītu misija, kas bija pakļauta Daugavpils rezidencei. Jezuītiem bija īpašumi Dubnā un Vārkavā. Te darbojās pazīstamie jezuītu tēvi J. Lukaševičs, Stefans Mohls, Miķelis Lingnau u.c. Par jezuītu misijas darbību liecina 1746. gada jezuītu annāles. |
||
|
Dubnas Jēzus Sirds draudzes kapela (Varšaveņa) celta 1800. gadā no koka astoņstūra fornmā ar pagarinājumu altāra daļā. Tā ir vienīgā tāda veida sakrālā celtne Daugavpils rajonā. |
||
|
Dubnas koka kapela celta 1800.gadā. Indultu tā saņēma no bīskapa S. Sesčenceviča 1804.gadā. Restaurācijas darbi tajā izdarīti 1882. gadā. Tad izgatavoja ozolkoka altāri un Jēzus Sirds gleznu. 1882.gada.9.oktobrī Dubnas muižas īpašnieks Broņislavs Benislavskis, kam piederēja šī kapliča, lūdza bīskapu Fialkovski mainīt kapelas titulu un nosaukt to Jēzus Sirds vārdā. Lūgumu ievēroja un kapelas svētkus atļāva svinēt jūnija pēdējā svētdienā Jēzus Sirds godam, tā, lai nebūtu traucējuma Nīdermuižas draudzes baznīcai. Pēc remonta kapelu iesvētīja 1884.gada.21.augustā kanoniķis Jaloveckis. | ||
|
1804. gadā Dubnā dzīvoja patstāvīgs kapelārs Francis Maļiehs. Viņš dažreiz aizvietoja prāvestu Nīdermuižā. Jādomā, ka kapelāns dzīvoja Dubnas muižā. Parasti Dubnas kapelu apkalpoja Nīdermuižas prāvesti. 1933.gadā nopirka jaunu zvanu un 1934.gadā kapelu izremontēja. Arī 1938.gadā Dubnas kapelu vēlreiz remontēja: uzlika jaunu jumtu, izlaboja tornīti virs jumta. Kapelu pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados padomju vara nacionalizēja, tajā ierīkoja noliktavu kolhoza vajadzībām. |
||
|
Ozolkoka altāris ir aizvests uz Rīgu un atrodas katoļu semināra kapelā. Patreiz aplūkojamais altāris ir no jauna darināts. |
||
|
|
|
sākums, foto arhīvs, saites, new © 2008 Dubna |