CISKĀDU BAZNĪCA

Pievienot izvēlētajām mājas lapām

 Ciskādu draudze un baznīca.

1751. gadā tika uzcelta pirmā Ciskādu katoļu baznīca. Šo koka ēku uzcēla par muižnieka Franča Sokolovska līdzekļiem un veltīja Jaunavas Marijas aizbildniecībai. Ap pagājušā gadsimta miju Ciskādos par prāvestu iecēla Vincentu Tomašunu. Viņa vadībā 1899.gadā sākta celt mūra baznīca vecās koka baznīcas vietā. 1914.gadā baznīcu konsekrēja Mogiļevas arhibīskaps V.Kļučinskis. Baznīca veltīta sv.Jāņa Kristītāja godam. Laikā, kamēr uzbūvēja jauno mūra baznīcu, dievkalpojumi notika speciāli šim nolūkam celtā šķūnī. Būvdarbus vadīja inženieris P.Vileišis. Darbus stingri uzraudzījis pats prāvests V.Tomašunas.

Baznīca tika celta vecās koka baznīcas vietā un uz vecās kapsētas. Par to liecināja fakts, ka, rokot pamatus jaunajai baznīcai, izraka mirušo kaulus. Jau trīs gadus pirms baznīcas celtniecības sākuma tika vākti materiāli un nauda. Naudu baznīcas būvei bija jādod katram saimniekam atkarībā no īpašumā esošās zemes platības. Kad naudas nepietika, V.Tomašunas esot devies vākt naudu arī uz citām draudzēm un ļaudis esot bijuši atsaucīgi ziedotāji baznīcas būvei. Kāda ķieģeļu dedzināšanas cepļa īpašniece ziedojusi vairākus vezumus ķieģeļu Ciskādu baznīcai. Koka materiāli vesti no Subinaites mežiem. Baznīcu cēla paši draudzes locekļi, katram bija jānostrādā 2 - 3 dienas nedēļā celtniecības darbos. Ķieģeļus atveda pa dzelzceļu uz Sakstagala staciju, tad ar pajūgiem veda uz Ciskādiem. Akmeņus šķēla paši vietējie meistari. Cēla ar rokām, šķeltos akmeņus un ķieģeļus augšup pacēla izmantojot vinčas, citas tehnikas tolaik nebija. Pirmajā gadā uzcēla baznīcu līdz jumtam. Otrajā gadā uzcēla torni un veica iekšējos darbus. Sākumā grīdu izlika tikai pie altāra, bet pārējo grīdu izlika pakāpeniski vēlāk. Ir saglabājies I.Valtera cementa fabrikas izdotais rēķins uz Ciskādu Romas katoļu baznīcas prāvesta V.Urbeļa vārda, tas datēts ar 1912.gada 20. novembri un tajā redzams Režicas (Rēzeknes agrākais nosaukums) stacijā piegādāto cementa plākšņu daudzums, cena, plākšņu veidi, kas paredzēti Ciskādu baznīcas celtniecības vajadzībām. Apkārt baznīcai ir dārzs, ko ieslēdz mūra žogs, tas esot uzmūrēts pēc kādiem trim gadiem, ap 1903.gadu. Tad arī prāvests V.Tomašunas aicinājis vīrus vest jaunos kļavas kociņus un sastādīt ap baznīcu.

Prāvesta S.Čužāna darbības laikā tika veikts Ciskādu baznīcas remonts. Pirmā baznīcas melnā skārda jumta vietā 1965.gadā tika uzlikts cinkotā skārda jumts. Baznīcā nav apkures, apkurināma tikai sakristeja. 1973.gadā zem koriem izveidota apkurināma kapela, kurā var ietilpināt ap 70 cilvēku. Pielāgojot iepriekšējiem, izgatavoti soli. 1979.gadā baznīcai ielikti otrie logi un durvis, kā arī izkrāsota baznīcas iekšpuse, panelis, pilāri, trīs altāri nokrāsoti ar eļļas krāsām, bet sienas un griesti rotāti ar vinjetēm, ornamentiem un emblēmām. Uz pilastriem - 4 evaņģēlistu, 4 eņģeļu attēli, virs lielā altāra - Kristus kalna mācības gleznojums.

Prāvesta A.Blaževiča laikā no 1985. gada līdz 1991. gadam atjaunots baznīcas ārējais krāsojums, presbitērija jumtam uzlikts skārda jumts.

Priestera Imanta Petrovska laikā pilnībā atjaunots iekštelpu krāsojums.

Sākotnēji Ciskādu draudzi apkalpoja Rēzeknes jezuīti, vēlāk - laicīgie priesteri.

Baznīcas arhitektoniskais veidols

Baznīca veidota kā taisnstūrveida ēka ar cilindrisku austrumu galu. Tā ir 23 m gara un 13 m plata. Citos izziņas avotos norādīts, ka baznīca ir celta krustveidīgi, romāņu stilā, ar vienu torni. Baznīcas garums ir 20 asis, platums 8 asis un torņa augstums ir 23 asis. Ieejas durvis baznīcā ir no gala, kā arī no sāniem uz sakristeju. Baznīcas grīda ir no cementa flīzēm, griesti veidoti koka velvē un apmesti. Iekštelpa ir galveniski sadalīta ar stabu rindām trīs jomos. Vidusjoms ir platāks un beidzas ar galveno altāri. Tas izvietots puslokveida izbūvē. Virs altāra novietots koka krusts, kas pārnests no vecās baznīcas. Lielais altāris ir sv. Jāņa Kristītāja godam. Virs tā Jaunavas Marijas debesīs uzņemtās glezna. Sānu jomi ir šaurāki, katrs beidzas ar altāri, labajā pusē ir sv. Jāzepa altāris, bet kreisajā pusē ir Jaunavas Marijas tēls altārī un virs tā sv. Jura glezna. Baznīcas priekštelpā izvietots mazs sānu altāris, pie tā notiek dievkalpojumi aukstajā ziemas laikā, jo šī telpa ir apkurināma. Altāra skulptūras veidotas no ģipša. Uz kolonnām, kas atdala jomus, ir izvietots svētbildes ar attēlotu krustaceļu. Kā stāsta Kolna Slobodas iedzīvotājs K.Lukjanovs, krustaceļa svētbildes baznīcai uzdāvinājušas gaspažas, kuras dzīvojušas Luknas muižā. Šīs svētbildes esot bijušas ļoti dārgas un izgatavotas Lietuvā. Presbitērija abās pusēs ir sakristejas un virs tām noliktavas. Presbiteriju no baznīcas atdala dievgalds. Baznīcas tornī ir divi zvani, viens esot 30 pudu smags un otrs 20 pudu smags. Zvani iegādāti 1939.gadā un maksājuši 2000 latu. Šie zvani esot nosaukti par Vincentiem. Baznīcā ir kora telpas un tajās labas pneimatiskās ērģeles, kuras uzstādītas 1908.gadā, ērģeles būvējis E.F.Valkers.

Latvijas katoļu jaunatnes biedrības Ciskādu nodaļas darbība

1924. gadā tika nodibināta Latvijas katoļu jaunatnes biedrība pēc priesteru Jōņa Miglinīka un Stanislava Matīsa ierosinājuma. Biedrības lozungs bija "Dīvam un Tēvijai" un mērķis, kā norādīts statūtos, bija tautiski valstiskā un ētiski reliģiozā garā veicināt jaunatnes izglītību, kulturālo un fizisko attīstību, kā arī sniegt morālo un materiālo atbalstu. Biedrības darbu organizēja attiecīgās draudzes prāvests, aktīvākie, protams, bija inteliģences pārstāvji. 1925.gadā Latvijā bija 19 nodaļas, bet 1939.gadā jau 104 nodaļas. Latvijas katoļu jaunatnes biedrības nodaļas organizēja dažādu referātu noklausīšanos, jautājumu vakarus, kā arī pašdarbības koru mēģinājumus un koncertus, teātra izrāžu iestudēšanu un izrādīšanu, sporta pasākumus. Arī Ciskādu draudzē darbojās Latvijas katoļu jaunatnes biedrības nodaļa. Ciskādu nodaļā arī tikuši lasīti dažādi referāti, notikuši kora mēģinājumi, dramatiskā pulciņa iestudējumi. Ciskādu nodaļa aktīvi piedalījusies rajona jaunatnes svētkos Viļānos 1932.gada 7. augustā, kur bija gan kopkora koncerts, gan sporta sacīkstes, gan saviesīga laika pavadīšana. Latvijas katoļu jaunatnes biedrības Ciskādu nodaļai bijis savs karogs. Ir saglabājušās fotogrāfijas no svētkiem, kad iesvētīts Ciskādu nodaļas karogs. Pēc karoga iesvētīšanas notikusi arī biedrības Ciskādu nodaļas sapulce, pēc tās nodaļas aktīvisti nofotografējušies.

Prāvesta Vincenta Tomašunas ieguldījums Ciskādu Romas katoļu draudzes dzīvē.

Prāvests V.Tomašunas dzimis 1867. gada 14. decembrī Utenas apriņķī Lietuvā. Mācījies Viļņas ģimnāzijā līdz 1885.gadam, Pēterpils Garīgajā seminārā līdz 1891.gadam. Iesvētīts par priesteri Kauņā 1891.gadā. 1914.gadā Mogiļevas arhibīskaps prāvestu V.Tomašunu iecēla par goda kanoniķi. Prāvesta V.Tomašunas darba dzīves lielākā daļa pavadīta Ciskādos - te viņš kalpojis draudzei no 1895.gada līdz 1908.gadam, tad bijis Varakļānu un Krāslavas prāvests, no 1920.gada 4. novembra līdz 1948. gada 4. jūnijam atkal dzīvojis un strādājis Ciskādos. Prāvesta V.Tomašunas vadībā uzcelta Ciskādu baznīca, par ko viņš saņēma cara laika apbalvojumu - zelta krustu lielā zelta ķēdē - tā stāsta S.Krole. Saglabājusies fotogrāfija, kurā kanoniķim uz krūtīm ir redzams šis krusts. Prāvests Vincents Tomašunas 1926.gadā ir bijis šādu saimniecisko organizāciju - "Patērētāju sabiedrības", "Sīkaizdevumu kases" un "Zemkopības biedrības" biedrs. Prāvests V.Tomašunas visās draudzes skolās pasniedzis ticības mācību, ticīgie reizumis sākuši pat kurnēt, ka prāvests tik braucot uz skolām mācīt stundas, bet kristības vai mirušā izvadīšana notiekot agri no rīta vai vēlu vakarā, kad prāvests nav aizņemts skolās. V.Tomašunas ļoti atbalstījis arī skolas celtniecību Ciskādos, viņš arī strādājis šajā skolā. Vītolu pamatskolā (agrāk - Ciskādu 6.klasīgā pamatskola) ir saglabājušies akti par skolas pārzināšanas nodošanu - 1934. gada 1. septembrī sastādīts akts par to, pamatskolas priekšnieks Jānis Počs nodod skolu skolotājam - mācītājam V.Tomašunam un 1934. gada 14. septembrī V.Tomašunas nodod Ciskādu 6. klasīgās pamatskolas visas lietas un inventāru jaunajam skolas priekšniekam J.Leitānam. Saglabājušās arī fotogrāfijas, kurās V.Tomašunas nofotografējies kopā ar skolas pārzini J.Poču un skolotājām A.Grancovsku un Počas kundzi. V.Tomašunas sava mūža pēdējos gadus pavadīja Ciskādos. Pēc smagas slimības 1948. gada 4. jūnijā V.Tomašunas mira un tika apbedīts Ciskādu baznīcas dārzā.

sākums, foto arhīvs, saites, new

© 2009 Ciskādi