BIKAVAS BAZNĪCA

 
 

Pievienot izvēlētajām mājas lapām

 
 

Pirmā baznīca celta no koka 1794.gadā. To cēluši muižturi Rēmeri. Šīs baznīcas mūžs ir bijis īss -tikai 31 gads. Tā gājusi bojā ugunsgrēkā.

 
     
 

1825. gadā šīs koka baznīcas vietā uzcēla mūra baznīcu. Šo baznīcu cēla par draudzes līdzekļiem un ar vietējās muižnieces Stanislavas Benislavskas kundzes atbalstu.

 
     
 

1896. gadā Mogiļevas bīskaps Albīns Fr. Simons konsekrēja Vissvētākās Jēzus Sirds godam.

 
     
 

Sākumā beznīca bijusi neliela un bez torņiem. Laikā no 1906 - 1910. gadam prāvests Teofils Matuļonis (vēlākais Lietuvas bīskaps) organizējis divu varenu 32 metrus augstu torņu piebūvēšanu.

 
     
 

Līdz ar šo torņu piebūvēsanu baznīcu pagarināja par šo torņu daļu. Tika uzlikti arī četri dzelzs krusti: divi uz torņiem un divi uz baznīcas jumta kores galiem. Izrādījās, ka torņiem nav pietiekoši stingra pamata un tie sāka atdalīties no baznīcas.

 
     
 

Prāvests Matuļonis torņiem lika papildu pamatus. Tad ar masīviem dzelzs stieņiam sasēja torņus ar baznīcu. Apkārt baznīcai ir dārzs, ko iežogoja koka žogs mūra stabos.

 
     
 

1974. gadā šo koka žogu nomainīja pret metāla. Dārzam ir ovāla forma, tā platība 251,1m2. Pie ieejas baznīcas dārzā ir augsti mūra stabu vārti.

 
     
 

Baznīcas sienas mūrētas no akmeņiem, stūru daļas un logu aiļu vietas izbūvētas no ķieģeļiem. No ārpuses baznīca apmesta un balti krāsota. Cokols krustots ar imitētu akmens bloku mūrējumu. Jumts un arī torņu augšā koka konstrukcija pārklāta ar cinkoto skārdu, kas nokrāsots ar alumīnija krāsu. Arī velvju konstrukcijas veidotas no koka, iekšpusē apmestas.

 
     
 

FASĀDE

Baznīcas rietumu fasādē - akmens kāpnes, trīs ieejas. Tiek izmantotas divas. Uzsvērts centrālais portāls ar vimpergu un profilējumu gar ailas malām. Fasādes dekoratīvie rotājumi atturīgi: sadalošās joslas - dzegas un zem tām vienkāršu ģeometriskas formas ciļņu rindas. Pateicoties vertikālajām smailarkas formas nišām un smailajiem zelmiņiem, rodas viegluma iespaids.

 
     
 

LOGI

Baznīcai pavisam ir 23 dažādas formas un lieluma logi. Rāmji un karkasi gatavoti no koka, trīslapas logu noslēgumos no metāla. Fasādes centrālajā daļā iekomponēti viens liels (ar 16 ziedlapām) un divi mazāki rozes logi,kā arī četri gotikas stila logi ar smailu lauztas arkas nobeigumu. Torņu daļā katrā pusē otrajā un trešajā stāvā pa vienam "dvīņu" logam. Pa vienam logam ir katrai sakristejai ar trīslapu smailkoka arku noslēgumā. Baznīcas sānu jomus apgaismo četri logi katrā pusē: divi logi ar pusloces arkas noslēgumu un divi - ar smailkoka arkas noslēgumu. Presbitērijā labākai apgaismošanai prāvests Kārlis Gumpenbergs, kurš pēc protfesijas bijis arhitekts, izkalis vēl divus logus. Vienīgais logs ar vitrāžu atrodas virs centrālā altāra pašā augšā. Pateicoties daudzajiem logiem , baznīcas iekšpuse ir gaiša.

 
     
 

INTERJERS

Aiz sānu durvīm baznīcā ir mazs vējtveris. Otrā stāva ērģeļu telpa balstās uz diviem pīlāriem un uzkāpšana tajā ir no labās puses, ja skatās no altāra. Kāpnes gatavotas no koka. Grīda klāta cementa flīzēm . Griesti smailkoka formas nervīru velvē veidoti. Tie balstās uz sešiem pīlāriem, kas sadala celtni trīs jomās. Presbitērju no pārējās baznīcas atdala čuguna balustrāde (dievgalds) prāvests Jānis Kupčš savas kalpošanas laikā to demontēja. Sienu apakšējā daļa krāsota marmora imitācijas faktūrā, augšā - balta un okera krīta krāsa. Kreisajā pusē pie pīlāra ir vienkārša koka kancele. Vidējā jomā abās pusēs ir koka soli, ko sešdesmito gadu beigās gatavojis prāvests Gumpenbergs. Abās pusēs presbiterijam ir sakristejas. Ieeja sakristejā ir no labās puses. Sakristejas pusē ir ģērbkambaris, tur glabājas liturģiskās drēbes, dažas no tām ir tautiskā izšuvumā. Baznīcā ir trīs gotiski altāri. 1928.gadā Bikavā dzīvoja prāvests A.Rimovičs,kas bija kokgriezējs. Viņa kokā grieztās figūras bija baznīcas altāros. Prāvests K,Gumpenbergs sešdesmitajos gados,  pārveidojot baznīcas altārus , aizstāja tās ar jaunām, ģipsī veidotām. Izņemtās koka figūras - sv. Jāņa apustuļa ,  sv. Jēkaba apustuļa un sv. Pētera (metāla figūra) - nodotas Balvu baznīcai.

 
     
 

LIELAIS ALTĀRIS

Altārgalds - mensa ir no marmora uz paaugstinājuma. Retabls atdalīts no sienas, aiz tā ir nedziļa arkveida niša. Centrā Vissvētākās Jēzus Sirds statuja, bet tai abās malās ir apustuļu sv, Jēkaba un sv, Jāņa Evaņģēlista statujas. Skulptūras ir no ģipša un krāsotas. Altāra vimpergu slīpnes rotātas ar gotikas stilam raksturīgu sīku mēlīšu "krabju" rindām, to smailēs novietotas "krusta puķes". Altāra augšdaļā trijstūrī ietverta acs - Dieva simbols. Tabernakula abās pusēs apustuļu sv. Pētera, sv, Pāvila, Dievmātes, sv. Jāzepa, sv. Dominika , Staņislava Kostas relikvijas. Altāra tornī atrodas relikvārijs. Abi sānu altāri veidoti no koka un krāsoti baltā krāsā, Kreisajā altārī — centrā Svētais Pēteris ar atslēgu rokā. Pa kreisi svētā Elizabete - Ungārijas karaliene - rokā rozes un maizes klaips. Viņa bijusi slimnieku un nabagu aizbildne. Pa labi - svētā Terēze no Lizjē ar rozēm rokās , mūķenes tērpā - visas pasaules misionāru aizbildne. Apakšējā daļā - svētā Anna ar savu meitu Mariju - Dievmāti, atvērtu grāmatu. Labajā altārī kreisajā pusē svētais Antons ar Jēzus bērniņu uz rokām, pa labi - svētais Jānis Kristītājs, Altāra lejas daļā redzama Dievmātes "Pastāvīgā palīga" ikona, kas gleznota uz dēļa ar eļļas krāsām (41 x 51). Pēc izpildījuma manieres tā sasaucas ar Krievijas 14. - 15.gs. ikonu tipu. "Odigitrija" - figūru novietojums, zeltīts fons, abās pusēs enģeļi. Šo gleznu ir iesvētījis pāvests Leons XIII Romā ,bet 1900, gada 23. septembrī pāvests Smilgevičs gleznu svinīgi ienesis Bikavas baznīcā.

 
     
 

ĒRĢELES

Ērģeles baznīcā bija arī pirms 1910.gada , pirms torņu izbūves. Sakarā ar lielajām pārbūvēm tās aizgāja bojā. Jaunās ērģeles tika uzbūvētas 1970. gadā. To meistars ērģelnieks Romualds Jermaks. Prāvests K.Gumpembergs pats izgriezis ērģeļu dekoratīvo daļu - vimpergus (no koka), kas rotāti ar krusta puķēm un krabjiem. Šis ērģeles pa daļām ir savāktas no dažādām Latvijas baznīcām. No Lēdurgas baznīcas K.Ezergaiļa ( piecdesmitajos gados būvētas) ugunsgrēkā cietušās divmanuāļu ērģeļu veselās daļas - otrais manuālis tika pārvests uz Gaigalavas baznīcu. Gaigalavas ērģelēs ir arī unikāla koka Rohrgedackt 8' rinda, ko izvirpojis trīsdesmito gadu lietpratīgākais Latvijas ērģeļmeistars Jēkabs Jauģietis. Sīkās, šīs konstrukcijas stabulēm raksturīgās caurulītes, kuras parasti darina no metāla, Jauģietis izvirpojis no koka. Šobrīd ērģeles diemžēl nav darba kārtībā, jo tām nepieciešams remonts.

 
     
 

TĒLNIECĪBA

Bez skulptūrām, kas atrodas altāros , ir vēl divas figūras , kas atrodas pie pīlāriem pirms presbitera. Tās ir : Dievmāte - rožu kroņa karaliene un sv. Mihails cīņā ar pūķi. Pūķis - satāna simbols. Miķelis nogrūda lepnības garu no debesīm. Uz pīlāriem ir izvietoti gipsī veidoti ciļņi , kur attēlotas 14 Krusta ceļa stacijas.

 
     
 

GLEZNIECĪBA

Uz pīlāriem novietotas eļļā gleznotas gleznas. Tām nav autogrāfu. Autori nav zināmi. - Svētā ģimene, - Svētais Francisks, Dievmāte, eņģeļi. Svētais Kazimirs - Lietuvas aizbildnis (99 x 83 )

 
     
 

ZVANI

Bikavas baznīcas dārzā līdz 1910. gadam bija koka zvanenīca. Tagad baznīcas zvani novietoti vienā no torņiem. I. zvans - kapara ar cinka piemaisījumu (major). Ir ornaments. Sver 1OOkg. 2. zvans - kapara ar cinka piemaisījumu (minor). Ir ornaments. Sver 45 kg. 3.zvans - kapara ar cinka piemaisījumu (minor). Sver 25 kg. Zvanam ir uzraksts: 1937. Renm.A. 1908. S.Georgi, ora pro nobis (latv. Sv.Georg, lūdzies par mums).

 
 

 

 
 
 

 

sākums,  foto arhīvs,  skola,  saites, new

© 2007 Bikava