|
BĒRŽU BAZNĪCA |
||
|
sv. Annas godam |
||
|
1755. gada Bēržos uzcēla koka baznīcu, tā pastāvēja gandrīz 100 gadu, līdz 19. gs. vidū baznīca nodega. 1851. gadā Bēržos uzcēla lielu mūra baznīcu, ko 1897. gadā konsekrēja bīskaps F. Albins Simons. Baznīca ir 22 m gara un 20 m plata trīsnavu telpa ar flīžu grīdu, ir cinkota skārda jumts. Baznīca krāsota 1956. gadā prāvesta A. Tarbunasa laikā. Solos var sasēst apmēram 200 cilvēki. Baznīcā ir ērģeles. Ap baznīcu ir koka žogs mūra stabos. |
||
|
Rēzeknē pastāvēja jezuītu misiju nams (Missio Rositensis). Tam bija pakļauta Bēržu misiju vieta. Līdz 18. gs. otrajai pusei Bērži skaitījās Rēzeknes filiāle. Daudzus, jo daudzus katoļus šeit apkalpojt jezuīti no Rēzeknes misiju nama (Kleintjens «Jezuīti Latgalē»). Daudzas metrikas grāmatas ir sāktas rakstīt jau 1788. gadā. Tas liecina, ka jau vismaz no 1788. gada Bērži ir bijuši kā patstāvīga draudze. |
||
|
Pēc Pirmā pasaules kara Bēržu katoļu draudze kļuva mazāka, jo vispirms tika nodibināta Augustovas (Kapūnes) draudze, kas tika izveidota no Bēržu draudzes ziemeļu daļas. |
||
|
1922. gadā nodibinājās Tilžas draudze, ko izveidoja no Bēržu draudzes ziemeļaustrumu daļas un Baltinavas draudzes rietumu daļas. |
||
|
1933. gadā no Bēržu draudzes dienvidaustrumu daļas izveidoja Krišjāņu katoļu draudzi. Šo draudžu nodibināšana samazināja Bēržu draudzes locekļu skaitu gandrīz par 5000 cilvēkiem. |
||
|
|
||
|
Iepretī baznīcai uz otra pakalna atrodas muižas ēka, ir saglabājies nostāsts, ka muižkungs svētajā Misē esot piedalījies atrasdamies savā mājā, vasarā dievkalpojuma laikā baznīcas durvis esot bijušas vaļā un muižkungs esot sēdējis sava nama centrālajās durvīs, kas ir tieši pretī baznīcas durvīm, un tā varējis redzēt altāri un piedalīties dievkalpojumā. |
||
|
|
|
sākums, foto arhīvs, saites, new © 2007 Bērži |