Vai pats bīskaps Jānis Bulis pilda Kanoniskās Tiesības?
Iesākšu ar to, ka mums ir daudz doktoru Kanoniskajās Tiesībās, bet pašas Kanoniskās Tiesības latviski diemžēl nav tulkotas. Šoreiz pievērsīsimies Kanonisko Tiesību 1350. pantam.
Šoreiz neiztirzāšu cik pareizi vai nepareizi ir piemērots sods, bet atgādināšu, ka arī sodot nedrīkst pārkāpt nedz Kanoniskās nedz cilvēktiesības.
Šai rakstā un turpmāk izmantošu Kanonisko Tiesību tulkojumus itāļu, poļu un krievu valodās. Ja kas vēlas pats iepazīties un nepārzina nevienu no šīm valodām var apmeklēt CODE OF CANON LAW
Can. 1350 §1. Nell'infliggere pene ad un chierico si deve sempre provvedere che non gli manchi il necessario per un onesto sostentamento, a meno che non si tratti della dimissione dallo stato clericale.
Kan. 1350 - § 1. Przy wymierzaniu kar duchownym zawsze trzeba uważać, żeby nie pozbawić ich tego, co jest konieczne do godziwego utrzymania, chyba że chodzi o wydalenie ze stanu duchownego.
Кан. 1350 – § 1. При наложении наказаний на клириков всегда следует позаботиться о том, чтобы они не лишились того, что необходимо для их достойного содержания, если речь при этом не идёт о лишении статуса клирика.
Kan. 1350 §1 Piemērojot garīdzniekam sodu nedrīkst pieļaut, ka tam tiek atņemti uzturlīdzekļi, kas nepieciešami cienīgai eksistencei, ja vien nav runa par degradēšanu līdz laja statusam.
Arī tad, ja priesteris ir atstājis priesterību bīskapam ir zināmi pienākumi attiecībā uz šo nu jau aizgājušo priesteri, bet tas ir pavisam cits temats, kuram šoreiz nepieskaršos.
Tā izskatās mans darba kalendārs, pietam tas ir viens no optimistiskākajiem variantiem, jo citi mēneši gadās galīgi tukši.
Vācijā priesteri tiek uzturēti no nodokļiem 4% no ienākuma, protams, ka ne jau visi 4% tiek sadalīti garīdznieku uzturēšanai. Šajos 4% ietilpst palīdzības sniegšana trūcīgajiem, karitatīvo organizāciju uzturēšanai, kā arī tiek atbalstīta Baznīca perifērijās. Pateicoties šādai palīdzībai vēl iesākot priesterības gaitas tiku pie sava auto – Taurija. Arī tagad bīskapam Bulim regulāri tiek sūtīta nauda. Kā jau minēju Vācijā pastāv nodokļu sistēma no kuras tad tiek finansēti arī priesteri. Šādam modelim ir gan savi labumi, gan savi trūkumi, jo daļa priesteru Vācijā pārvērtās par valsts ierēdņiem un nesludina vairs Kristu, bet piemēram Varavīksnes ideoloģiju. Latvijā katoļu priesteri tiek uzturēti no ziedojumiem un tāpēc šiem ziedojumiem jābūt tādiem, lai priesteris varētu ne tikai savilkt galus kopā, bet kā saka Kan. 1350 , lai tiktu nodrošināta cienīga eksistence. Ir daļa vāciešu, kas sv. Misei ziedo 5 un pat 3 eiro un Vācijas Baznīca to pieņem, bet paši nespēj noturēt šīs paņemtās sv. Mises, tāpēc tās sūta piemēram uz Latviju. Lai tomēr veicinātu, ka šīs sv. Mises tiek noturētas tad tiek darīts sekojošais. Vācijas Baznīca atsūta 50 sv. Mises pa 3 eiro un pievieno 5 TŪKSTOŠUS eiro priestera uzturēšanai, kas šīs sv. Mises noturēs, jo 3x30=90 eiro. Kurš no jums gribētu saņemt algu vai pensiju 90 eiro mēnesī? Kāds teiks lai tur dienā 10 sv. Mises un būs čikiniekā, bet nē saskaņā ar tām pašām Baznīcas Tiesībām priesteris dienā maksimums var noturēt 3 sv. Mises un pietam tikai ar atļauju un tikai no vienas sv. Mises var paņemt ziedoto sev. Tad lūk, katrreiz, kad priesteri sabrauc uz Aglonu bīskaps Bulis pasūta, savu kambara pārvaldnieku, lai pierakstītu savā blociņā, kurš turēs sv. Misi bīskapa nodomā. Lūk, tā bīskaps Jānis Bulis 'atbalsta' savus priesterus.
Pamatīgu naudas summu biju iztērējis procesijas dalībnieku apģērbam – komžas un pelerīnas, kā arī tika nopirkts jauns baldahīns un 50 litri parafīna eļļas svecēm.
pr. Felikss Šneveļs
