|
BALBINOVAS BAZNĪCA |
||
|
Vissv. Trīsvienības baznīca Balbinova (Indra) atrodas kādreizējā Daugavpils apriņķa (tagad Krāslavas raj.) dienvidaustrumu daļā, uz austrumiem no Daugavpils. Balbinovas draudze robežojas ar Piedrujas, Pustinas un Indricas draudzi. Senāk Balbinova (Indra) ietilpa Piedrujas draudzē. 1801. g. Nitoslavsku ģimene lūdza cara Aleksandra I atļauju uzcelt savas ģimenes kapos koka kapelu. Atļauja tika dota. Tajā tika norādīts, ka dievkalpojumus kapelā drīkst noturēt katru dienu, izņemot gadījumus, kad svinīgi dievkalpojumi notiek Piedrujā. Tā 1803. gadā kapela bija uzcelta. Tas bija Nitoslavsku ģimenes nopelns. Kapela bija 8 m gara, 5 m plata, iekšpuse un ārpuse bija apšūta ar dēļiem, virs ieejas durvīm neliels tornītis. Zvani bija iekārti liepā. Iekšā bija viens altārītis ar Vissv. Trīsvienības gleznu. 1854. gadā Vitebskas ģenerālgubernatora kancelejas akti norāda, ka ēkas vecuma dēļ dievkalpojumi tajā vairs nenotiek. 1895. gadā ar Nitoslavsku ģimenes atbalstu kapelu atjaunoja, dievkalpojumi tajā notika līdz jaunās baznīcas uzcelšanai. Vecā kapela tika nojaukta 1954. gadā. Tā, ka minētā kapela bija maza, svētdienās dievkalpojumi notika ārā. Tāpēc, nodibinoties draudzei, tika uzcelts speciāls altāris un ambons, tie atradās zem jumta. Prāvests Antons Lopatenoks uzsāka jaunas baznīcas būvi. Celtniecības projekta autors bija arhitekts Pavlovs. Būvdarbus vadīja Terleckis no Krāslavas. 1935. gada 20. oktobrī Krāslavas dekāns Jāzeps Kiselis iesvētīja jaunceļamās baznīcas pamatus. 1940. gadā baznīcas celtniecības darbi bija gandrīz pabeigti, to iesvētīja bīskaps Jāzeps Rancāns. Arī pēc iesvētīšanas baznīcas labiekārtošanas darbi turpinājās. Prāvests Vladislavs Litaunieks darbus veica tiktāl, ka varēja jau noturēt dievkalpojumus. Prāvesta Antona Blaževiča vadībā baznīcai tika uzlikts skārda jumts, baznīcā izlieta betona grīda, pie dievnama ieejas izlietas betona kāpnes, iegādāts 750 kg smags zvans, kā arī izkrāsota baznīcas iekšpuse. Prāvesta Pāvila Raciņa laikā baznīcā tika ievilkta centrālapkure, pārbūvētas ērģeles. 1990. gadā mākslinieks Tirranens uzgleznoja Balbinovas baznīcai trīs gleznas: «Trijādība», «Lurda» un «Pestītāja kristīšana». Baznīca ir 17 m gara un 14 m plata. Balbinovas draudze nodibināta 1922. gada, sadalot uz pusēm lielo Piedrujas draudzi, kurā bija apmēram 8000 draudzes locekļu. Jaundibinātajai draudzei no Piedrujas draudzes tika piešķirtas šādas apdzīvotas vietas un viensētas: Auguli, Bārtuli, Bierniški, Blukovščina, Breimani, Burzjuki, Butkunova, Cingeli, Caplinščina, I Čornoje, II Čornoje, Geidāni, Gorodišča, Grīzāni, Indra, Izova, Jaciki, Janeleva, Kelava, Kikiški, Kikovščina, Klasi, Kļaski, Korklinova, Kovneleva, Krovčonki, Kuz-mini, Lapoški, Maksimova, Masiški, Mateiki, Ozereji, Pelsi, Petrovščina, Rusakova, Saikova, Savicki, Snokova, Vaiculeva, Zeļovščina. 1938. gadā draudzē bija 3200 locekļu.
|
||
|
|
|
sākums, foto arhīvs, saites, new © 2007 Balbinova |