|
AULEJAS BAZNĪCA |
||
|
Aulejā ir atradusies viena no vecākajām koka baznīcām Latgalē. Tā celta 1530. gadā. Kad Daugavpils vojevoda Gonsjevskis uzvarēja zviedrus, 1626. gadā viņš nodeva Aulejas muižiņu jezuītu pastāvīgā īpašuma. Vecā baznīca kara laikā tika stipri izpostīta, tāpēc 1626. gadā jezuīti par Aleksandra Gonsjevska līdzekļiem uzcēla jaunu koka baznīcu. 1675. gadā šajā baznīcā tika veikti lieli restaurācijas darbi, bet 1685. gadā baznīca nodega. Laikā no 1685. gada līdz 1709. gadam te bija pagaidu baznīca. Tagadējā baznīca celta 1709. gadā. Tā ir mūra celtne. Baznīca ir viennavas telpa, celta krustveidā, tās garums ir 17 m, platums — 16 m (krustveidā bez sānu navām). Baznīcai ir apmetums gan ārpusē, gan iekšpusē. Iekšpusē panelis krāsots ar līmes—eļļas krāsu, sienas, griesti un ārpuse balsināta. Iekšpusē panelis un sienas atjaunotas 1967. gadā, bet ārpuse nobalsināta ar kaļķi vēl agrāk — 1955. gadā. Baznīcai ir skārda jumts, grīda — daļēji no koka, daļēji no cementa. |
||
|
Aulejas draudzei ir sena vēsture. No 1626. gada to apkalpoja Daugavpils kolēģijas jezuīti. No 1772. gada te dzīvoja divi jezuītu tēvi. Jezuīti draudzi apkalpoja līdz 1820. gadam, resp., līdz jezuītu izraidīšanai. Pēc tam Auleju apkalpoja laicīgie priesteri. |
||
|
Aulejas draudzē ir šādas atlaidu dienas: Dievmātes septiņu sāpju svētki — 40 stundas piektdiena pirms Pūpolsvētdienas Lielajā gavēnī Vissv. Jēzus Sirds svētki, piektdiena pēc Vissv. Sakramenta oktāvas sv. Marijas Magdalēnas svētki 22. jūlijā (tiek pārcelti uz tuvāko svētdienu) — Titulum ecclesiae Vissv. Jaunavas Marijas dzimšanas svētki 8. IX |
||
|
|
|
sākums, foto arhīvs, saites, new © 2008 Auleja |